Darba laiki

Pieņemšana:  otrdien no 8:00-18:00, trešdien 8:00-13:00 un ceturtdien no 8:00-18:00.

Prakses adrese!

Volajs Jānis - fizioterapeita prakse atrodas klīnikas Medeora  Ēveles ielā 6a, 13. kabinetā. Fizioterapeits Jānis Volajs pieņems pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās no 8:00 līdz 18:00.

Mainīts pierakstu tālruņa numurs!

Informējam, ka no 2021. gada 1. janvāra tiek mainīts reģistrācijas tālruņa numurs gan pierakstiem Ēveles ielas ielas praksē, gan mājas vizītēm.

Jaunais tālruņa numurs +371 29149612.

Sāpes ceļa locītavā

Sāpēm ceļa locītavā var būt dažādi iemesli. Sportiski aktīviem cilvēkiem bieži sāpes rada
pārslodze vai nepareiza ceļa locītavas slogošana, kas izsauc sāpes kustību laikā, kā, piemēram, skrienot, kāpjot pa trepēm vai arī miera laikā.Atkarībā no tā, kur precīzi lokalizējas sāpes – ceļa
iekšpusē, ārpusē, aizmugurē vai ceļa priekšpusē, labs speciālists var noteikt iespējamo sāpju iemeslu.Celis ir lielākā mūsu ķermeņa locītava. Kaulus ceļa locītavā kopā satur saites un muskuļu cīpslas, līdz ar to ceļa locītava ir īpaši pakļauta traumu riskam. Tā kā sāpēm ceļa locītavā var būt dažādi iemesli, tad arī pašas sāpes var izpausties dažādi – kā pulsējošas sāpes, durošas, velkošas, dedzinošas vai spiedošas sāpes.
It īpaši sportiski aktīvi cilvēki bieži traumē ceļus. Biežākās traumas ir krustenisko saišu plīsums, mediālā vai laterālā meniska plīsums, ceļa mediālās vai laterālās saites plīsums, patellas mežģījums vai lūzums, u.c. Tomēr visbiežāk ceļa sāpju iemesls nav iepriekš minētās traumas, bet gan tikai ceļa locītavas pārslodze vai nepareiza slogošana.
Piemēram, sportiski aktīviem cilvēkiem ceļa locītavu sāpju iemesli var būt nepareiza skriešanas tehnika, O vai X veida kāju stāvoklis, muskuļu disbalanss, saīsināta augšstilba muskulatūra vai, salīdzinot ar augšstilba aizmugurējiem muskuļiem, pārāk vāji augšstilbapriekšējie muskuļi. Bieži ceļu sāpes izsauc iegurņa un potītes nestabilitāte, kā arī vāja pēdas muskulatūra. Visi šo iemeslu gadījumā nav nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās vai spēcīgi medikamenti. Ar mērķtiecīgu un pareizu fizioterapijas kursu ir iespējamsnovērst, kā arī izvairīties no sāpēm ceļa locītavā.

Iliotibiālā saites sindroms jeb „skrējēja celis“

Iliotibiālās saites sindroma gadījumā ir asas, durošas sāpes ceļa ārējā malā, ko izraisa iliotibilālās saites berze pret ciskas kaula ārējo malu. Berzes rezultātā tiek kairināti saites audi, kā arī rodas gļotsomiņu iekaisums. Sākumā sāpes parādās tikai skrienot, vai kāpjot pa kāpnēm, bet vēlāk tās var būt arī miera stāvoklī. Šo sāpju gadījumā labi palīdz nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, miers,
aukstuma aplikācijas, kā arī individuāli pielāgots fizioterapijas kurss.

Patellofemorālais sāpju sindroms

Iespējamais iemesls sāpēm ceļa locītavā, kāpjot pa kāpnēm vai ejot augšup kalnā, ir patellas cīpslas pārslodze. Tā rezultātā rodas asas, durošas sāpes nedaudz zem ceļgala kauliņa. Šo sāpju gadījumā efektīvi var palīdzēt fizioterapija, kā arī aukstuma aplikācijas.

Ceļa sāpes pēc kritiena

Ceļa sāpju iemesls pēc kritiena var būt meniska vai krustenisko saišu bojājums. It īpaši, ja kritiena laikā ceļa locītava bija vērsta uz āru vai iekšu. Krustenisko saišu bojājuma gadījumā bez sāpēm ceļa locītavā vērojama tūska, kā arī iestājas locītavas nestabilitāte.
Savukārt meniska bojājuma gadījumā ceļa locītava spēcīgi sāp, ir pietūkusi un var būt “bloķētas locītavas” sajūta. Šādos gadījumos ir jāmeklē palīdzība pie ortopēda un fizioterapeita. Fizioterapijas kurss palīdzēs pēc šādas traumas atgūt kustību apjomu ceļa locītavā un muskuļu spēku.

Ceļu sāpes padzīvojušiem cilvēkiem

Vecākiem cilvēkiem, tāpat kā jauniem cilvēkiem ceļu sāpes var radīt locītavas pārslodze vai locītavas nepareiza slogošana. Tomēr viens no biežākajiem ceļu sāpju iemesliem vecumā ir ceļa locītavas skrimšļu nodilšana, jeb osteoartrīts. Šādā gadījumā tipiskas var būt arī nakts sāpes. Arī osteoartrīta gadījumā fizioterapija var mazināt sāpju intensitāti, nostiprinot muskuļus ap ceļa locītavu, kā arī likvidējot muskuļu disbalansu.

Sāpes ceļu iekšpusē

Sāpes ceļu iekšpusē var norādīt uz mediālā meniska bojājumu. Sāpes šajā reģionā var izraisīt arī gļotsomiņu iekaisums, kā arī ceļu saliecēju muskuļu cīpslu bojājumu vai iekaisumu. Šādā gadījumā svarīgi ir diferencēt attiecīgos sāpju iemeslus un ar savu fizioterapeitu izstrādāt pareizo ārstēšanas kursu.

Plica sindroms

Ja sāpes rodas pēc sportiskām aktivitātēm ceļa priekšpusē, tad tas var būt arī Plica sindroms. Plica ir locītavas somiņas krokas, kuras pārkairinot var sapampt vai var tikt iespiestas starp ceļa kauliem, kā rezultātā rodas iekaisums. Bez sāpēm, saliecot celi, iespējams var dzirdēt gurkstošu vai krakšķošu skaņu. Plica sindromu var veiksmīgi ārstēt ar fizioterapiju un slodzes samazināšanu.

Sāpes ceļa aizmugurē

Ja sāpes rodas ceļa aizmugurē, tad viens no sāpju iemesliem var būt Beikera cistas. Šādā gadījumā locītavu šķidrums uzkrājas cistu veidā un ir vērojams kā pietūkums ceļa aizmugurē. Beikera cistām raksturīgas ir spiedošas sāpes, pilnīgi saliecot vai iztaisnojot celi. Šādos gadījumos sāpes palīdzes likvidēt individuāli izstrādāta fizioterapijas programma.

Ko darīt sāpju gadījumā?

•  Pārtraukt sportiskas aktivitātes;

•  Aukstuma kompreses ar aukstuma paketēm/ledu;

•  Elevācija- pacelt kāju/celi;

•  Miers;

•  Ja sāpes nepāriet 2-3 dienās, meklējiet palīdzību pie ortopēdavai fizioterapeita.
  

Fasciju treniņš un muguras sāpes

Kas ir fascijas

Fascijas ir kolagēna saturoši saistaudi, kas apņem katru muskuli, muskuļu šķiedras, kā arī visu ķermeni. Muguras sāpju gadījumā tikai 20% gadījumu sāpju iemesls ir starpskriemeļu disku problēmas, bet 80% gadījumos sāpju iemesls bieži netiek atklāts. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka vairums kustību un balsta aparāta sāpju iemesls ir fascijas.

Ar precīzu un mērķtiecīgu fasciju treniņu ir iespējams novērst cita starpā gan muguras, gan arī ceļu un citu locītavu sāpes. Mikroskopiski mazi fascijas plīsumi var izraisīt ne tikai kustību un balsta aparāta sāpes, bet arī saspringuma galvassāpes.

Sāpju iemesls

Fascijas ir ļoti izturīgas un elastīgas. Tomēr fasciju elastīgumu var mazināt šādi faktori:

• Mazkustīgs dzīvesveids;
• Psihoemocionāls stress;
• Fiziska pārslodze;
• Vienpusējs muskuļu darbs;
• Nepareiza stāja
• Nepareizs treniņa veids.

Līdz ar to, fasciju tīkls, ko var salīdzināt ar zirnekļa tīklu, paliek neelastīgs, salīp un nospriego visus apkārtējos muskuļu, kas izraisa šādas sūdzības:

• Sāpes;
• Muskuļu saspringums;
• Saspringuma galvassāpes;
• Muguras sāpes;
• Muskuļu un saišu sastiepumi;
• Ceļu sāpes;
• Muskuļu šķiedru plīsums
• Locītavu sāpes;
• Ierobežotas kustības locītavās.
  

Šāda fasciju salipšana var rasties jebkurā vecumā.

Ko darīt?

Fascijas mūsu ķermenī nodrošina līdzsvaru starp ķermeņa stabilitāti un kustīgumu. Ar specifisku treniņu ir iespējams uzlabot fasciju elastīgumu un mazināt šīs dažādās sūdzības. Šāds specifisks fasciju treniņš sevī ietver:

• Fascijas masāža;
• Osteopātijas tehnikas;
• Manuālās terapijas tehnikas;
• Lokanības vingrojumi;
• Dziļo muskuļu vingrojumi;
• Līdzsvara un koordinācijas treniņš.
  

Šādas terapijas atslēga ir ilglaicīga iedarbība. Pretēji muskuļiem, fascijas tiek trenētas lēni, bet treniņa efekts saglabājas ilgstoši. Terapijas ietvaros tiek izstrādāta individuāla 15‑20 minūšu mājas vingrošanas programma, kas jāveic divas līdz trīs reizes nedēļā. Pēc principa - mazāk ir vairāk – iespējams atbrīvoties no muguras sāpēm, saspringuma galvassāpēm un ceļa sāpēm.

Muguras sāpju un locītavu sāpju gadījumā pieteikties pie sertificēta fizioterapeita Jāņa Volaja:

tel. 29149612

Teipošana grūtniecēm

Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek daudzas būtiskas fizioloģiskas izmaiņas, kas bieži izraisa sāpes vai diskomfortu - sāpes muguras lejasdaļā, velkoša sajūta iegurņa apvidū, potīšu uztūkums, dedzinašana kunģī, aizdusa un citas nepatīkamas parādības.

Grūtniecībai progresējot, pieaug slodze uz muguras lejasdaļas muskuļiem. Jo vairāk grūtnieces vēders virzās uz priekšu, jo lielāka slodze ir šiem muskuļiem, kuru uzdevums ir izlīdzināt un stabilizēt līdzsvaru, tāpēc muguras sāpes ir sastopamas praktiski visām grūtniecēm.

Tā kā pretiekaisuma un pretsāpju farmakoloģiskie preparāti nav ieteicami, lieliska alternatīva ir teiposana. Teipošanas materiālu līmē uz muguras lejasdaļas un vēdera, kur tas balsta pārmērīgi  iestieptos audus un palīdz tikt galā ar slodzi pārslogotajiem muskuļiem, uzlabo grūtnieces stāju, mazina muskuļu spazmas.

Visai izplatīta problēma grūtnieču vidū ir pietūkušas potītes, kas rodas, jo notiek hormonu līmeņa izmaiņas, kuru dēļ ir muskulatūras relaksācija ne tikai vēdera sienā, bet arī vēnu sieniņās, kā arī augošais bērns mehāniski neļauj asinīm normāli ritēt uz augšu. Bieži pietūkst arī plaukstu locītavas.  Efektīvi šo problēmu var risināt speciāla teipošanas tehnika, kad lentas, nedaudz iestiepjot, līmē uz limfvadu atrašanās vietām. Nedaudz paceļot ādu, atvieglo spiedienu uz limfvadiem un samazina pietūkumu.

                                                                

Teipošanas tehniku var pielietot, ja grūtniecei ir apgrūtināta elpošana. Bērnam augot, rodas spiediens uz diafragmu, ierobežojot tās kustīgumu. Rezultātā grūtniecības beigās parādās seklāka elpošana, un, tā kā diafragmā ir arī jušanas nervi, pieaugošais spiediens var radīt sāpes, kas dažkārt atstarojas uz ribām vai pat pleciem.

Šī metode ir droša un neizraisa diskomfortu vai ikdienas ierobežojumus, jo teipošanas materiāls piemērojas ādai, tas elpo un ir pietiekami plāns, netraucē dušā un ūdens aktivitātēm, nerada kustību ierobežojumus.   Pareizi  uzlīmēti teipi sāk darbu nekavējoties, iedarbojoties 24 stundas dienā un atvieglojot sievietei grūtniecības norisi. Šī metode praktiski nerada blakusefektus, bet, ja āda ir ļoti jutīga, retos gadījumos var rasties apsārtums vai nieze. Tādā gadījumā teipu nekavējoties nepieciešams noņemt.

Teipošanu veic fizioterapeits Jānis Volajs, kurš šo metodi apguvis specializētos kursos.

 

Izglītība: Rīgas Stradiņa universitāte, profesionālais bakalaura grāds veselības aprūpē un fizioterapeita kvalifikācija; Fizioterapijas stažēšanās: Univeritätsklinikum Hamburg Eppendorf, (Vācija)- specializācija kardioloģijā, ortopēdijā, pulmonoloģijā, onkoloģijā; Medical Taping Conception for Physiotherapists (MTC Basic līmenis).

Pieteikt vizīti elektroniski vai pierakstīties pie administratora pa tel. 29149612

www.fizioterapeitsriga.lv

 

Sāpes muguras lejasdaļā, locītavās

Piedāvājam efektīvu mugurkaula, ceļu, gūžas un pēdu locītavu ārstēšanas metodi: mugurkaula skriemeļu  mobilizāciju jeb artikulāciju.                                        

                 

 Artikulārās tehnikas ir efektīvas cilvēkiem, kuriem ir  sēdošs, stāvošs vai fizisks darbs. Mobilizācija palīdz mazināt sāpes muguras lejasdaļā, muskuļu sasprindzinājumu jostasdaļā, savilktiem starplāpstiņu un plecu zonas muskuļiem. Locītavu mobilizāciju ir labi pielietot profesionālajā sportā pirms un pēc sezonas uzsākšanas.

Procedūra ilgst 45 min., tiek izkustinātas visas mugurkaula, roku un kāju locītavas. Fizioterapeits, artikulējot locītavas, sākumā nosaka to kustīguma pakāpi, pēc tam plūstoši pāriet to ritmiskā mobilizācijā, izkustinot locītavu visos virzienos.  Uzlabojas locītavu šķidruma sekrēcija, mazinās locītavu krakšķēšana, normalizējas ap locītavām esošo muskuļu tonuss.

Locītavu artikulācija ir efektīva ceļa un gūžas artrīta gadījumā, to pielieto arī pēc ilgstošas locītavu imobilizācijas (ģipša, fiksējošo stieņu noņemšanas).

Salīdzinājumā ar masāžu, locītavu artikulācijas ārstnieciskā iedarbība ir daudz spēcīgāka, jo iedarbojas ne tikai uz muskuļiem, bet arī uz receptoriem, kas atrodas locītavas saitēs un kapsulā. Tāpēc vēlamais procedūru skaits ir mazāks kā masāžai. Profilaktiski pilnīgi pietiek ar 2-3 procedūrām.    

                                     

 Procedūru veic kvalificēts fizioterapeits Jānis Volajs, kas šo metodi apguvis specializētos kursos.

                                                              

Izglītība: Rīgas Stradiņa universitāte, profesionālais bakalaura grāds veselības aprūpē un fizioterapeita kvalifikācija, Fizioterapijas stažēšanās, Univeritätsklinikum Hamburg Eppendorf, (Vācija)- specializācija kardioloģijā, ortopēdijā, pulmonoloģijā, onkoloģijā, Medical Taping Conception for Physiotherapists (MTC Basic līmenis).

Pieteikt vizīti elektroniski vai pierakstīties pie administratora pa tel. 29149612

Rokas tirpšana

Rokas tirpšanu var izsaukt m.scalenus sindroms. Tirpst plauksta, 3-5 pirksti, apakšdelma un augšdelma apakšējā sānu daļa (ulnārā mala). Cēlonis var būt plecu joslas pārslodze: smagumu pārvietošana nokarenās rokās. Sāpes un tirpšana rokā var parādīties, ja miega laikā roka ir aizlikta aiz galvas, kā arī televizora skatīšanās, grāmatas lasīšana guļot uz muguras un atspiežot galvu spilvenā var izsaukt tirpšanu rokās. Cēlonis var būt arī kakla trauma, piem., autoavārijas radītā pātagas atsitiena trauma.
Zemāk bildē var redzēt, kā pleca pinums iet cauri abiem scalenus muskuļiem, nervu izejas vieta ir ļoti šaura, tāpēc ilgstošs  šo muskuļu sasprindzinājums, ko izsauc galvas vai rokas nepareizs stāvoklis, var izsaukt nervu pinuma kompresiju un augšminētās sūdzības.



Scaleni muskuļu sasprindzinājumu var izsaukt kakla skriemeļu spondiloze, pārslimotas pneimonijas, diafragmas izmainīts tonuss.
Lai novērstu roku tirpšanu ir jāievēro pareizas darba un atpūtas pozas. Jāizvairās lielu smagumu nešanas, ilgstošas roku noturešanas augšējā pozīcijā.
Vairākas reizes dienā veiciet kakla sānu muskuļu stiepšanu.
Labās puses muskuļu stiepšana. Tās pašas puses rokas 2-4 pirkstus novietojiet zem atslēgas kaula vidusdaļas. Otru roku uzlieciet uz galvas, noliecot to uz kreiso pusi un nedaudz uz aizmuguri, līdz vieglam muskuļu iestiepumam. Ieelpas laikā jāskatās uz augšu, labās puses roka veic pretestību uz augšejām ribām, neļaujot tām celties uz augšu. Izelpas laikā acis jānolaiž uz leju, roka, kas atrodās uz galvas noliec to vēl mazliet uz sānu un aizmuguri. Vingrojums tiek veikts vairākas reizes dienā.
 Ja nedēļas laikā neizdodas panākt vēlamo ārstniecisko efektu, tad būtu vēlams griezties pie fizioterapeita, kurš veicot noteiktus testus, spēs noteikt galveno problēmu cēloni. Šādos gadījumos ir iesaistīti pecoperācijas rētaudi, plaušu pleiras salipumi pēc pārslimotiem plaušu karsoņiem vai kritieniem uz krūšu kurvja. Parasti pietiek ar divām procedūrām, lai uzlabotu rētaudu kustīgumu un atbrīvotu kakla muskuļus. Pieteikt vizīti kala muskuļu stiepšanai.

 
M. scaleni stiepšana

Teipošana

Teipošana ir viena no  fizioterapijas metodēm, kas paredz speciālu, elastīgu, pašlīmējošu lentu līmēšanu uz pacienta ķermeņa. Lentas ir gaisa un ūdens caurlaidīgas, veidotas no kokvilnas auduma un akrila līmes. Atšķirībā no parasta plākstera, teipošanas materiāls ir elastīgāks, to līmē uz sausas un tīras ādas, un, atkarībā no ārstēšanas mērķa, nēsā no dažām dienām līdz nedēļai.

Pirms šīs ārstniecības metodes pielietošanas fizioterapeits veic aktīvu un pasīvu kustību apjoma izmeklēšanu. Galvenais mērķis ir veicināt pacienta ķermeņa pašizdziedināšanās procesu. Ko visbiežāk ārstē ar teipošanu?

Ø  Traumas. Savainotus muskuļus un cīpslas, mežģījumus. Ar teipu var nodrošināt noteiktas pakāpes imobilizāciju. Pareizi uzlīmēts teips stimulē ķermeni kustēties pareizi, palīdz kustību - balsta aparātam (muskuļiem, locītavām) ikdienas kustību laikā un sportojot, uzlabo locītavu stabilitāti. Tas sniedz muskuļu un locītavu stabilitāti, vienlaicīgi neierobežojot to kustīgumu.

Ø  Neiroloģiski bojājumi (insults, cerebrālā trieka). Hronisku neiroloģisku bojājumu gadījumā tiek veikta pastiprināta iedarbība uz proprioreceptoriem (dziļajiem nervu jušanas un kustību receptoriem), ar teipu stimulējot virspusējos ādas receptorus.

Ø  Muskuļu sāpes. Palīdz muskulim atrasties pareizā stāvoklī, uzlabo asinsriti un limfas atteci, kas ir būtiski tūskas gadījumā.

Ø  Galvassāpes, ko rada muskuļu sasprindzinājums pakauša - kakla rajonā.

Ø  Muguras sāpes, kas rodas spondilozes, diska trūces u. c. iemeslu dēļ.

Ø  Muguras sāpes grūtniecības laikā, balstot grūtnieces vēderu.

Ø  Nepareizu bērna stāju. Pielieto kā papildmetodi kopā ar vingrošanu un pareizu ergonomisko pozu ievērošanu. Visbiežāk teipus līmē starp lāpstiņām, atvelkot tās atpakaļ un iztaisnojot salīkušu muguru.

Teipošanu nedrīkst pielietot, ja:

Ø  pacientam ir cukura diabēts,

Ø  onkoloģijas slimniekiem vēža aktīvajā stadijā

Ø  pacientiem ar asinsvadu trombu problēmām vai ādas slimībām.

Pieteikties teipošanai

Diafragmas atbrīvošana

Diafragmas atbrīvošanu veic vairākas reizes dienā. To var izdarīt guļus un sēdus pozīcijā. Izvēlās to pozīciju, kur vairāk atbrīvojās vēders un vieglāk ar pirkstiem tikt  zem ribu lokiem. Regulāra diafragmas kustīguma uzlabošana un relaksācija ir laba profilakse sirds - asinsvadu, gremošanas, elpošanas orgānu un mugurkaula saslimšanām. Diafragmas atbrīvošana ir ieteicama, ja ir: paaugstināts asinsspiediens, galavas reiboņi un sāpes, sirdsdarbības traucējumi, pēc miokarda infarkta, roku tirpšana, muguras sāpes, diafragmālā trūce, dedzināšana kunģī, žults atteces traucējumi, aizcietējumi, bronhiālā astma, bronhīts, pēc pneimonijām.

 1. Sākuma pozīcija - guļus uz muguras, ceļi saliekti, pirksti zem ribu lokiem.

2. Ceļus šūpo uz abām pusēm, pirksti tiek iegremdēti arvien dziļāk zem ribu lokiem. Ribu apakšējā mala pakāpeniski tiek atvilkta galvas un sānu virzienā. Procedūru beidz līdz audi zem ribu lokiem paliek mīksti un abu roku pirksti iet vienādi brīvi zem ribu lokiem.

1. Sākuma pozīcija - sēdus, ķermenis saliekts uz priekšu, pirksti zem ribu lokiem.

 

2. Ķermeņa augšdaļu pagriež pa labi, pagaida līdz audi atbrīvojās un  pirkstus  var dziļāk iegremdē zem ribu lokiem. Pēc tam pagriežās uz kreiso pusi un veic augšminētās darbības. Procedūru beidz līdzko ķermeni var pagriezt vienādi uz abām pusēm un adi zem ribu lokiem atbrīvojas.

  

Ir svarīgi atrast diafragmas kustības ierobežojuma cēloni, problēma var būt kakla skriemeļos, pašā diafragmā, iekšējo orgānu saitēs. To nosaka fizioterapeits ar speciāliem testiem un nepieciešamības gadījumā veic šo struktūru korekciju. Veicot patstāvīgi   diafragmas atbrīvošanu, var panākt labākus rezultātus augšminēto saslimšanu profilaksē un ārstēšanā. 

  

Muguras sāpes, kuras izraisa pēcoperācijas rētaudi.

 Visbiežāk sastopamie vēdera rētaudi ir pēc apendektomijas. Pēc aklās zarnas plīsuma (peritonīts) vai strutaina iekaisuma  vēdera dobumā var veidoties plaši, dziļi rētaudi. Rētaudu blīvums atkarīgs no organisma individuālas reakcijas uz kairinājumu. Pēcoperācijas drenas rada ilgstošu, lokālu kairinājumu. Šajā vietā veidojas neelastīgi, mazkustīgi rētaudi. Atipiska apendiksa lokalizācija (mazajā iegurnī, retrocekāli) ķirurgam rada grūtības to lokalizēt, lai līdz tam piekļūtu,  notiek apkārtējo audu mikrotraumatizācija,  rezultātā dzīšanas procesā veidojas zarnu cilpu salipumi, kustīguma ierobežojumi. Operācijas rēta šajos gadījumos ir ļoti gara. Kad rētaudu sarētošanās process ir beidzies, šie mazkustīgie, neelastīgie, blīvie rētaudi ietekmē ne tikai iekšējo orgānu kustīgumu (resnā un tievās zarnas, dzemde, olnīcu, nieres utt.), bet izmaina arī iegurņa kaulu, jostas skriemeļu stāvokli,  rezultātā var parādīties sekojošas  sūdzibas: muguras sāpes, sāpes un kustības ierobežojums locītavās (labā gūžas, ceļa un pleca locītavā), citas problēmas: neauglība (dzemde noliekta sānis uz rētaudu pusi), zarnu piepūšanās, aizcietējumi (deformēta aklās zarnas vārstule). 

Ja ir minētās sūdzības, tad būtu vēlams apendektomijas rētai uzlabot kustīgumu. Profilaksei pilnīgi pietiek veikt zemāk minētos vingrojumus 2-3 reizes nedēļā.

Pēcoperācijas rētas mobilizācija guļus stavoklī.

Apzināti atbrīvo vēdera muskulatūru. Plaukstas kausiņa formā novieto uz rētas, plaukstu iekšējās malas lēnām, pakāpeniski iegremdē vēdera audos. Lai rokas varētu dziļāk ieet, to dara izelpas fāzē. Var saliekt  labo celi, tas atbrīvos vēdera muskuļus. Rētu iestiepj kreisā pleca virzienā un notur visu vingrojuma laiku, līdz rēta paliek mīkstaka, elastīgāka.

 1. fāze - plaukstas uz rētas, celis saliekts.

2. fāze - celi nolaiž sānis. Rēta tiek nofiksēta, kājas kustība stiepj rētaudus.

3. fāze - celis tiek iztaisnots. Rēta tiek noturēta, kājas kustība stiepj rētaudus.

4. fāze - celis iztaisnots. Rēta tiek noturēta maksimālā iestiepumā.

5. fāze - celi saliec, virzot to uz iekšu. Rēta atslābst, plaukstas tiek iegremdētas dziļāk vēderā.

Pēcoperācijas rētas mobilizācija stāvus pozīcijā.

1. fāze -  Plaukstas kausiņa formā novieto uz rētas, plaukstu iekšējās malas lēnām, pakāpeniski, izelpas laikā,  iegremdē vēdera audos. Lai rokas varētu dziļāk ieiet, var saliekt  labo celi,noliekties uz priekšu, tas atbrīvos vēdera muskuļus. Rētu iestiepj kreisā pleca virzienā un notur visu vingrojuma laiku, līdz rēta paliek mīkstaka, elastīgāka.

2. fāze - Noliekties pa kreisi. Rēta tiek noturēta, rumpja noliekšana sānis stiepj rētaudus.

3. fāze - Noliekties uz aizmuguri. Rēta tiek nofiksēta, rumpja atliekšana  stiepj rētaudus. 

Sāpes krustos, jostas daļas skriemeļos un simfīzē.

Šie vingrojumi atbrīvos jostas daļas un iegurņa muskuļus, uzlabos skriemeļu, krusta - zarnu kaula, simfīzees un gūžas locītavu kustīgumu. Vingrojumus var pielietot sekojošām problēmām: rīta stīvums, sāpes muguras lejasdaļā, krustos; sāpes vai diskomforts simfīzē, ceļa locītavās; kustību ierobežojums un diskomforts gūžas locītavās. Profilaktiskos nolūkos kompleksu var pildīt no rīta un vakarā. Zemāk aprakstītie vingrojumi īpaši var palīdzēt cilvēkiem, kuriem nogurst un sāp muguras lejasdaļa ilgstoši stāvot vai staigājot.

1. Sākuma pozīcija: guļus uz muguras, ceļi kopā, pēdas sakrustotas, plaukstas uz ceļiem, gūžu locītavas atiecībā pret horizontālo virsmu saliektas 90° leņķī. Zem galvas var palikt spilvenu.

• Ar rokām veic apļveida kustību gūžas locītavās pulksteņrādītāja virzienā 2-6 apļus.
• Ar ceļiem spiež pret plaukstām (4 sekundes) virzienā uz priekšu, rokas notur ceļu spiedienu, neļaujot kājās notikt kustībai. Atbrīvo muskuļu sasprindzinājumu 4 sekundes.
• Ceļus spiež klāt vēderam (4 sekundes), atbrīvo sasprindzinājumu 4 sekundes.

2. Mainot plaukstu satvērienu, ceļus pievelk tuvāk vēderam. Veic gūžu apļošanu ar rokām, ceļu spiešanu pie sevis un uz priekšu kā tas bija aprakstīts 1. vingrojumā. 

3. Ceļus pievelk pie vēdera. Veic gūžu apļošanu ar rokām, ceļu spiešanu pie sevis un uz priekšu kā tas bija aprakstīts 1. vingrojumā. 

5. Sākuma pozīcija: gūžas saliektas  atiecībā pret horizontālo virsmu  90° leņķī, pēdas sakrustotas, plaukstas novietotas ārpusē abām ceļa locītavām.

4 sekundes ar ceļiem spiež uz āru, 4 sekundes relaksācija. Vingrojumu atkārto 2 - 3 reizes.

 

Sākuma pozīcija: sēdus, dūres iespiestas starp ceļiem, ceļi saliekti 90° leņķī. 

4 sekundes ar ceļiem saspiež dūres, 4 sekundes relaksācija. Vingrojumu atkārto 2 -3 reizes. 

Sākuma pozīcija: sēdus, plaukstas novietotas ārpusē abām ceļa locītavām, ceļi saliekti 90° leņķī.

4 sekundes ar ceļiem spiež uz āru, 4 sekundes relaksācija. Vingrojumu atkārto 2 - 3 reizes.