Teipošana
Teipošana ir viena no fizioterapijas metodēm, kas paredz speciālu, elastīgu, pašlīmējošu lentu līmēšanu uz pacienta ķermeņa. Lentas ir gaisa un ūdens caurlaidīgas, veidotas no kokvilnas auduma un akrila līmes. Atšķirībā no parasta plākstera, teipošanas materiāls ir elastīgāks, to līmē uz sausas un tīras ādas, un, atkarībā no ārstēšanas mērķa, nēsā no dažām dienām līdz nedēļai.
Pirms šīs ārstniecības metodes pielietošanas fizioterapeits veic aktīvu un pasīvu kustību apjoma izmeklēšanu. Galvenais mērķis ir veicināt pacienta ķermeņa pašizdziedināšanās procesu. Ko visbiežāk ārstē ar teipošanu?
Ø Traumas. Savainotus muskuļus un cīpslas, mežģījumus. Ar teipu var nodrošināt noteiktas pakāpes imobilizāciju. Pareizi uzlīmēts teips stimulē ķermeni kustēties pareizi, palīdz kustību - balsta aparātam (muskuļiem, locītavām) ikdienas kustību laikā un sportojot, uzlabo locītavu stabilitāti. Tas sniedz muskuļu un locītavu stabilitāti, vienlaicīgi neierobežojot to kustīgumu.
Ø Neiroloģiski bojājumi (insults, cerebrālā trieka). Hronisku neiroloģisku bojājumu gadījumā tiek veikta pastiprināta iedarbība uz proprioreceptoriem (dziļajiem nervu jušanas un kustību receptoriem), ar teipu stimulējot virspusējos ādas receptorus.
Ø Muskuļu sāpes. Palīdz muskulim atrasties pareizā stāvoklī, uzlabo asinsriti un limfas atteci, kas ir būtiski tūskas gadījumā.
Ø Galvassāpes, ko rada muskuļu sasprindzinājums pakauša - kakla rajonā.
Ø Muguras sāpes, kas rodas spondilozes, diska trūces u. c. iemeslu dēļ.
Ø Muguras sāpes grūtniecības laikā, balstot grūtnieces vēderu.
Ø Nepareizu bērna stāju. Pielieto kā papildmetodi kopā ar vingrošanu un pareizu ergonomisko pozu ievērošanu. Visbiežāk teipus līmē starp lāpstiņām, atvelkot tās atpakaļ un iztaisnojot salīkušu muguru.
Teipošanu nedrīkst pielietot, ja:
Ø pacientam ir cukura diabēts,
Ø onkoloģijas slimniekiem vēža aktīvajā stadijā
Ø pacientiem ar asinsvadu trombu problēmām vai ādas slimībām.
Pieteikties teipošanai